‘Diētas’ izpratne.
Vegānisms mūsdienu pasaulē, šķiet, ir viena no populārākajām diētām. Viena no būtiskākajām kļūdām domājot par vegānismu kā diētu ir vārda diēta izpratne.
Komerciālā pasaule šo vārdu ir pārveidojusi skaidrojumā, kas aizliedz noteikta veida produktus ar mērķi notievēt vai zaudēt svaru. Ierakstot google meklētājā diēta, varam atrast neskaitāmu skaitu dažādu diētu – vidusjūras , keto, stokholmas diēta, šokolādes diēta, zaļā diēta utt. Šīs diētas bieži paredz atteikšanos no veselām uzturvielu grupām, taču jāsaprot, ka jebkuram organismam ir nepieciešams uzņemt pilnīgi visas uzturvielu grupas (ogļhidrātus, taukus, olbaltumvielas), vitamīnus, minerālvielas, neaizvietojamās aminoskābes, lai nodrošinātu veselību, dzīves kvalitāti un ilgmūžību.
Vārdu diēta pareizāk būtu uztvert kā uztura paradumus jeb pārtikas produktus un dzērienus, ko mēs ikdienā patērējam, ņemot vērā to īpašības, sastāvu un ietekmi uz veselību.
Būtībā, veselīga diēta ir mūsu ikdienā patērētie/lietotie produkti, kas nodrošina veselīgu un sabalansētu uzturu.
Ņemot vērā, ka cilvēks organisma veselība lielā mērā ir atkarīga no tā, ko mēs ēdam – no mūsu uztura – tad jebkāda veida ēšanas paradumi jeb diēta, kas nodrošina ķermenim visas nepieciešamās uzturvielas, vitamīnus un minerālvielas, ir ķermenim labvēlīga. Lielākā kļūda ir izvēlēties diētu jeb ēšanas paradumus, kas mūs nenodrošina ar visu organismam nepieciešamo.
Ātro un populāro diētu darbības princips, kas cilvēkiem palīdz notievēt, ir kaloriju deficīts. Lai ķermenis zaudētu svaru, tam ir jābūt kaloriju deficītā. Ja ikdienā uzņemam 2000 kcal, un tad, uzsākot diētu, tā paredz 1300 kcal, tad, loģiski, ka kaloriju deficīta dēļ mēs diezgan ātri zaudēsim svaru. Izklausās gan daudzsološi, bet patiesība nav tik skaista.
Kāpēc šīs ātrās diētas tomēr nestrādā?
- Pirmkārt, ķermenis pēc mēneša/2 mēnešu diētas būs pieradis pie 1300 kcal, un atsākot ēst normālas 2000 kcal dienā, tam būs kaloriju pārpalikums, un svaru tikpat ātri mēneša/2 mēnešu laikā uzņemsim atpakaļ. Vienīgais veids, kā šo ātro diētu rezultātu saglabāt, ir turpināt ēst 1300 kcal ik dienu. Un ko darīt ar nākamo reizi, kad gribam notivēt? Samazināt dienā uzņemtās kcal līdz 800?
- Otrkārt, samazinot uzņemto kcal daudzumu, šīs diētas no mūsu uztura izslēdz būtiskas uzturvielu grupas, vitamīnus, minerālvielas. Tas viss arī mūsu organismā nonāk daudz mazākā apjomā kā organismam dabīgi ir paredzēts uzņemt. Piemēram, keto diēta izslēdz ogļhidrātu uzņemšanu, būtībā atstājot pamata uzturā tikai taukus un olbaltumvielas. Kur organisms saņems visus vitamīnus, kas ir dārzeņos, augļos, pārkšaugos, graudaugos (kas visi ir ogļhidrāti), ja mēs tos izslēdzam no sava uztura? Jā, visdrīzāk svars tiks zaudēts, jo uzturā netiks lietota vesela uzturvielu grupa, taču mūsu organisms nesaņems būtiskus vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas, kas nepieciešamas, lai mūsu organisms būtu vesels un spēcīgs.
- Treškārt, ir svarīgi regulāri nodrošināt ķermeni ar uzturvielām. Nereti diētu laikā jūtams izsalkums, vēlme pēc kāda našķa, pēc lielākas maltītes. Visas dienas garumā prāts ir noslogots ar ēdiena jautājumu. Un, protams, ka mūsu prāts to ieliek kā primāro vajadzību, kas jānodrošina. Mūsu organisms ir ļoti gudrs, tas zina, kas mums ir vajadzīgs, lai izdzīvotu. Tas noteikti neļaus domāt par biznesu, attīstību un pilnveidi, ja nebūs nodrošinātas kvalitatīvas pamatvajadzības – pilnvērtīgs ēdiens.
Kāpēc veidojas liekais svars?
Liekais svars ir mūsdienu laika lielākā problēma. Kāpēc tā? Atbilde ir gaužām vienkārša – primāri tas ir pašu cilvēku slinkums (nē, tas nav tas slinkums “neiešana uz sporta zāli”, tas ir pavisam kas cits) un otrais ir industriālā pārtikas ražošana.
Šeit būs saraksts ar lietām, kas veido lieko svaru, celulītu, sliktu fizisko veselību. Izlasi tās visas, un tad godīgi atbildi sev uz šiem jautājumiem. Varbūt atradīsi atbildi, ko jau sen meklē, jo šīs ir lietas, kas veido lieko svaru un neveselīgu fizisko un mentālo veselību.
- Nekvalitatīvi produkti tavā ledusskapī. Kas ir nekvalitatīvs? Cik daudz esi interesējies par produktiem, ko ikdienā lieto un kādi produkti Tev būtu jālieto? Kāpēc nevajadzētu izvēlēties rafinētu vai jebkuru olīvu izspaidu eļļu, bet gan organisku extra virgin olīveļļu (nevis olīvu izspaidu “pomace”, bet no veselām olīvām spiestu)? Cik bieži esi paskatījies produkta sastāvu? Kas ir tas maltodekstrīns, kas uzrakstīts sastāvā? Kāpēc maltodekstrīns veido lieko svaru? Kas ir pārējās ķīmiskās vielas (E vielas un pārtikas piedevas), kas ir produkta sastāvā? Kāpēc nevajadzētu lietot bezkaloriju saldinātājus?
- Kāds ir tavs patērētais alkohola daudzums? Cik bieži tavam organismam ir jācīnās ar alkohola sekām?
- Cik bieži izvēlies produktus ar saldinātājiem? Kāpēc no saldinātājiem ir jāizvairās? Kāpēc tavs organisms vēlas saldumus tik lielā apjomā?
- Kāds ir tavs miega režīms? Vai tu guli labi un izgulies pietiekami? Vai tavs ķermenis spēj būt enerģisks un prāts ass visas dienas garumā? Vai tu esi meklējis iemeslus, kāpēc Tavs miegs nav kvalitatīvs? Vai esi mēģinājis ikdienā atteikties no kofeīna, alkohola un arī ēšanas tieši pirms miega, lai izmēģinātu, vai miegs sāk uzlaboties?
- Cik bieži Tu esi svaigā gaisā? Vai Tu pietiekami daudz kusties? Šeit nav runa par smagiem treniņiem sporta zālē, kas, visbiežāk, vēl vairāk moka jau nogurušu organismu. Ikdienas pastaigas vismaz divu mēnešu garumā sniegs Tev daudz labāku rezultātu.
- Ko tu ēd savās ēdienreizēs? Vai zini, cik kvalitatīvus produktus Tava pusdienu kafejnīca izmanto pagatavojot maltītes? Tīri no pārtikas piedevām un kvalitatīvi produkti mūsu organismā pārstrādājas daudz labāk. Varbūt ir laiks sākt pagatavot garšīgu un sātīgu ēdienu pašam, lai paņemtu to līdzi arī uz darbu?
- Vai Tavā uzturā ir daudz miltu produkti un saldumi? Ātros ogļhidrātus mums ķermenis pieprasa, ja ēdienreize nav bijusi gana sātīga. Vai Tavas ēdienreizes ir sātīgas? Kādas uzturvielas ir bijušas tavā porcijā? Kādas uzkodas tu izvēlies, ja starp ēdienreizēm ir lielāka pauze? Vai tie gadījumā nav ātrie ogļhidrāti – bulciņa, batoniņš, šokolādīte, cepumi u.tml?
Vegānisms kā diēta
Kā jau iepriekš minēts, tad jebkura diēta ir veselīga, ja tajā tiek iekļauts viss organismam nepieciešamais. Uz vegānismu attiecas tieši tie paši noteikumi.
Vegānisma kritizētājiem vienmēr ir viedoklis, ka vegānisms paredz atteikties no tik svarīgiem produktiem kā gaļa, piena produkti, zivis, olas, un tāpēc tas nav veselīgi. Protams, ja pāreja uz vegānismu notiek vienkārši atsakoties no visiem aizliegtajiem produktiem, bet nekas netiek mainīts savos uztura paradumos, tad tas noteikti nav veselīgi! Ķermenis netiek nodrošināts ar visām nepieciešamajām uzturvielām, vitamīniem, aminoskābēm un minerālvielām.
Jāsaka, ka vegānisms nav par atteikšanos no produktu grupām, tas ir par to, ka tiek iepazīti un lietoti jauni produkti, tāpat tiek lietots krietni vairāk dārzeņu un augļu. Ja vegāns lieto tādus produktus kā tofu, tempi, sojas jogurtu, augu pienus, seitanu, rauga pārslas, riekstus un sēklas, graudaugus, pākšaugus, jūraszāles, kā arī daudz citus produktus, tad šī diēta ir vismaz vienlīdzīgi sabalansēta un vēl vitamīniem bagātāka kā visēdāja uzturs.
Vegānās diētas ieguvumi
Uzturs, kas ir bagāts ar dārzeņiem un augļiem, kā arī labajiem taukiem var pazemināt asinsspiedienu, samazināt sirds slimību riskus, novērst gremošanas problēmu riskus, samazināt paaugstinātu holesterīnu un paaugstinātu cukura līmeni.
Vēl viens vegānās diētas ieguvums ir izpratne par produkta sastāvu un izcelsmi. Mūsdienās industriālie produkti tiek ražoti pievienojot dažādas pārtikas piedevas, līdz ar to vegāni visbiežāk seko līdzi produkta sastāvam, ar laiku atsijājot produktus, kam ir nezināma izcelsme. Tas ved uz tīru produktu lietošanu savā uzturā. Protams, ka tas ir daudz sarežģītāk kā veikalā paķert jebkādu produktu, taču šeit atkal ir runa par mūsu pašu slinkumu (kas nav iešana uz sporta zāle 3x nedēļā). Vegānismam ir jāvelta laiks un jāizglītojas, lai šī diēta būtu pilnvērtīga, sabalansēta, vitamīniem un minerālvielām bagāta.
Vegāns uzturs paredz no uztura izslēgt visus dzīvnieku izcelsmes produktus, līdz ar to samazinot industriālo lopkopību un zivjkopību un ļauj sevī neuzņemt visas kaitīgās vielas, ko ražošanas laikā uzņem šie dzīvnieki un zivis.
Liela daļa ‘visēdāju’ savā uzturā iekļauj tieši industriāli ražotu gaļu, zivis un piena produktus. Šie produkti nav radušies dabīgā ceļā, līdz ar to vērtīgo uzturvielu, minerālvielu un vitamīnu daudzums šajos produktos ir apšaubāms. Cilvēka organisms pēc savas būtības ir radīts vairāk augu valsts uzturam, jo augu produktus iegūt ir daudz vienkāršāk kā nomedīt dzīvnieku. Nereti tas, kas mums šķiet dabiski patiesībā ir iemācīts no kultūras. Piemēram, dažviet Āzijā ir normāli ēst suņus/kaķus, kas mums šķiet nepieņemami, taču tur tas ir iemācīts kultūrā.
Līdzīgs stāsts ir par zivju produktiem. Diemžēl, cilvēku ietekmes dēļ jūras un okeāni kļūst arvien piesārņotāki, līdz ar to šis piesārņojums nonāk arī zivīs. Lielākā daļa veikalos nopērkamo zivju produkcijas nāk no audzētavām, kur šīs zivis tiek izaudzētas līdz pieaugušām nedēļas laikā. Tajās uzkrājas tādi piesārņojumi kā dzīvsudrabs, pesticīdi, ķimikālijas, parazīti, un omega-3 taukskābes šajās zivīs jau sen vairs nav.
Vegānisks uzturs paredz vērtīgās omega-3 taukskābes uzņemt no pirmavotiem – jūraszālēm un aļģēm, tāpat kā no linsēklām, čia un kaņepju sēklām, avokado, humusa u.tml. Tāpat arī citas uzturvielas vegāni uzņem no pirmavota, piemēram, olbaltumvielas no sojas pupiņām vai vitamīni no augiem – tas viss neiziet vēl vienu nevajadzīgu posmu – pārstrādi caur dzīvnieka organismu.
Naturli’ produkti izveidojuši lielisku ilustrāciju par to, kā strādā augu valsts uzturs un viņu produkcija.
